Redzes vingrinājumi

Daudzi cilvēki apzinās, ka veicot darbu tuvumā, redze tiek sasprindzināta un pēc ilgstoša darba acis ir nogurušas. Lai varētu atkal pilnvērtīgi strādāt, ir nepieciešama atpūta acīm. Tādēļ, pavadot ilgas stundas pie datora, kā arī rakstot vai lasot grāmatas un veicot citus smalkus darbus tuvumā, katru dienu jāsabalansē strādāšana ar atpūtas pauzēm. Nesaudzējot savas acis cilvēks riskē ar redzes pasliktināšanos un redzes diskomforta parādīšanos, kas pēc tam apgrūtina veikt ikdienišķus darbus.

Vēlme palīdzēt sev, izvairīties no redzes diskomforta, kā arī no ilgstoši saspringta darba tuvumā, ir paša cilvēka spēkos. Neviens redzes speciālists nevarēs palīdzēt (jo nav tādas brīnumzālītes, kas novērsīs visas radušās redzes problēmas), ja cilvēkam pašam nebūs motivācija atvieglot ikdienišķo saspringto redzes slodzi. Katram pašam jāapzinās, cik daudz viņš var pārkārtot savu darba vietu, pareizi organizēt darbu dienu, lai atrastos brīvi brīži acu atpūtināšanai.

Pats svarīgākais, kas būtu jāveic cilvēkam, kura darbs ir saistīts ar ilgstoši saspringtu redzi tuvumā, ir pārbaudīt redzes funkcionalitāti pie redzes speciālista, kurš izvērtēs ne tikai pareizu un piemērotu redzes korekcijas nepieciešamību, bet izvērtēs arī acs pielāgošanās spējas veikt ilgstošu tuvuma darbu.

Ikvienam cilvēkam būtu jāatceras, ka mūsu acīs atrodas daudz mazu muskuļu ar ierobežotām spējām veikt saspringtu darbu. Jo ilgāk tie tiek nodarbināti un jo biežāk mēs aizmirstam ievērot īsas atpūtas pauzes, tad pēc īsāka vai garāka laika sprīža cilvēkam radīsies vispārējs diskomforts – acu graušana, smaguma sajūta acīs, acu apsārtums, miglošanās un pat galvas sāpes un muguras sāpes.

Nākamais nozīmīgākais solis ir iekārtot savu darba dienas režīmu, lai acīm būtu iespēja ik pa laikam atpūsties un šajos brīžos atcerēties izvingrināt acis. Redzes vingrinājumus pēc savas būtības un darbības var iedalīt divās lielās grupās:

• profilaktiskie jeb redzes vingrinājumi, kurus var veikt jebkurš cilvēks un to mērķis ir sabalansēt visu acu muskuļu darbību, atjaunojot to koordināciju un pielāgošanās spēju, kas nodrošina skaidru redzi;
• ārstnieciskie vingrinājumi – tie veido redzes specifisko vingrinājumu kompleksu, kas paredzēts atbilstoša redzes traucējuma novēršanai, ja tas radies dēļ slimības, traumas, saspringtas redzes slodzes un/vai citiem faktoriem.

Šoreiz apskatīsim redzes profilaktiskos vingrinājumus, kuru galvenā būtība ir sabalansēt acu muskuļu darbību. Šie vingrinājumi acu muskuļiem, kas ir daudz strādājuši, dod iespēju atpūsties, savukārt acu muskuļiem, kas nav darbojušies saspringtajā redzes procesā, tagad tos nodarbinās. Šādi izvingrinot un sabalansējot muskuļu darbību tiek panākta pareiza vielmaiņa acī, kas pēcāk nodrošina pilnvērtīgu acs darbību. Princips ļoti vienkāršs – tas, kas tiek darbināts, tas neatrofējas. Ja kāda no acu muskuļu grupām netiek noslogota, tad pēc ilgstošas bezdarbības tā nespēs normāli veikt savu funkciju un cilvēkam radīsies redzes diskomforts. Sliktākos gadījumos parādīsies redzes defekti, kuru kompensācijai būs nepieciešama redzes korekcija. Savukārt ir arī otra galējība – cilvēks kādu acu muskuļu grupu pārāk nodarbina, kas rada saspringumu un disbalansu redzes sistēmā. Līdz ar to cilvēka organisms cenšas šo kaut vai mazo, taču nevajadzīgo diskomfortu novērst pats, izstrādājot vielmaiņas procesā vielas, kas it kā novērstu disbalansu, taču cilvēkam rada diskomfortu. Var pat rasties redzes defekti. Tādēļ visam jābūt līdzsvarā – jābūt gan slodzei, gan atpūtai.

Cilvēku var uzskatīt pat tādu pašu mehānismu kopumu, kā jebkura iekārta. Ja kāds zobrats tiek pārāk bieži un daudz kustināts, bet netiek apkopts, tad tas ātri nodilst un iekārta sāk strādāt ar traucējumiem. Otrs variants – ja kāds zobrats netiek darbināts ilgu laiku, tas pēc tam kustās ar grūtībām un iekārtā atkal rodas traucējumi. Tāpat ir ar cilvēka organismu, visam jābūt sabalansētam: jābūt gan mazai spriedzei, gan atpūtai, jābūt arī fiziskai slodzei un garīgai slodzei. Ja tas viss Jums būs, tad dodu 100% garantiju, ka redzes diskomforts Jūs nepiemeklēs.

Nobeigumā varētu minēt redzes profilaktisko vingrinājumu galvenos pamatprincipus, kurus būtu labi zināt ikvienam.

• Ļoti svarīgi katru dienu ir censties skatīties gan tuvumā, gan tālumā, lai acis saglabātu spēju pielāgotos uztvert apkārtējo pasauli dažādos attālumos.
• Strādājot ilgstošu darbu, kur nepieciešams skatīties tuvumā, acis ik pa laikam jāatpūtina, proti, ik pēc četrdesmit piecām minūtēm darbs uz piecām minūtēm jāpārtrauc.
• Acu mirkšķināšana palīdz mainīt fokusu, kā arī mitrina aci. Mirkšķināšana palīdz acīm uz īsu brīdi atpūsties, savukārt cieša skatīšanās piepūlē acis.
• Acu vingrinājumi domāti, lai palīdzētu acīm un to muskuļiem atjaunot koordināciju un pielāgošanās spējas.
• Padariet acu vingrinājumus par ikdienas dzīves sastāvdaļu.
• Sāciet ar vienkāršākiem un interesantākiem redzes vingrinājumiem, kuri nav pārāk grūti un sarežģīti.
• Veltiet nopietnu uzmanību redzes izvērtēšanai. Kādos brīžos Jums ir grūtāk saskatīt priekšmetus? Kad tas izdodas vieglāk?

Šie redzes vingrinājumi atpūtinās un atspirdzinās Jūsu acis, stiprinās Jūsu acu muskuļus un palīdzēs pasargāt Jūs no acu un galvas sāpēm.

Pirmais solis – nomazgājiet seju un acis ar aukstu ūdeni. Plaukstas piepildiet ar aukstu ūdeni un iemērciet tajās acis un pamirkšķiniet dažas reizes.

Otrais solis – ļoti viegli pamasējiet acu plakstiņus un ap aci apkārt esošo sejas daļu.

Trešais solis – aizklājiet acis ar plaukstām, nespiežot uz acīm, tā lai Jūs skatītos tumsā. Jo tumšāks būs, jo labāka būs atpūta acīm. Veiciet šo vingrinājumu ērtā pozā, lai arī viss ķermenis varētu atpūsties.

Ceturtais solis – acu vingrinājumi:

Atcerieties, acis ik pa laikam jāatpūtina!

Lai Jums veicas!